Domāšana tiek ievadīta īstajā gultnē

Kā jau katru gadu, Ogres mākslas skola kārtējo reizi pierādījusi, ka lieliski spēj sagatavot audzēkņus prestižām mācību iestādēm. Šogad OMS un mākslas studijas audzēkņi Ginta Mičule, Mārtiņš Ostaņēvičš, Artis Gulbis un Jānis Ābele ir veiksmīgi iestājušies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Par pirmajām gaitām mākslas pasaulē un nākotnes iecerēm stāsta OMS bijušie audzēkņi.

Gundega Evelone, šogad beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV) 2. kursu.

OMS mana domāšana tika ievadīta vajadzīgajā gultnē. Ļoti daudzas lietas nāk ar laiku, un to ko es apguvu teorētiski, praktiski spēju izpildīt daudz vēlāk. Visvairāk man OMS ir palicis atmiņā ar sabiedriskajām aktivitātēm, ko tur veicu. Tur pavadīto laiku caurstrāvo labestīgums un mīlestība, par ko visvairāk ir jāapteicas skolotājiem.

Sapratu, ka parastajā vidusskolā negribu un arī nespēju mācīties, mani interesē kas cits. No sākuma domāju, ka stāšos RDMV, taču sapratu, ka tas mani nesaista. Tad kā alternatīva nāca JRRMV, par kuru gandrīz neko nezināju. Pirmoreiz skolā biju, kad iesniedzu dokumentus (knapi paspēju), otrreiz – jau eksāmenos.

Par brīnumu, tiku iekšā un kas ir kas uzzināju tikai septembrī, bet vīlusies neesmu. Protams, apstākļi ir „skarbāki” nekā OMS un reizēm tiešām ir „jācīnās”, jo ir liela slodze. Bet to atspēko iespēja mācīties kopā ar unikāliem cilvēkiem. Jā, mani kursa biedri tiešām ir ko vērti! Klāt vēl nāk tas, ka šī skola ir tāda vienīgā Latvijā, un glezniecību šeit var apgūt tādā līmenī, kā citur es neiegūtu. Liels mūsu skolas pluss ir tradīcijas, kas gan reizēm paplēn vispārēja mākslinieciskā haosā, un vienlaikus nemitīgā spēja modernizēties.

Man ir daudz vēlmju dažādos virzienos, bet cenšos īstenot visas ieceres. Iespējams, nākotne būs saistīta ar kino režiju, scenogrāfiju un aktierspēli, bet tikpat labi ar pedagoģiju, dabas pētniecību, publicistisku, glezniecību/grafiku un vispasaules labdarību, gan redzes.

Jānis Ābele, tikko iestājies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā pēc 12. klases.

OMS studijā Pētera Aulmaņa vadībā esmu ieguvis visu, kas man tagad ir. Iestāties studijā man bija liela uzdrošināšanās. Bija tā vērts, jo sen par to sapņoju. Šobrīd ir arī vēl viens ieguvums – JRRMV!

JRRMV vēlējos studēt jau pēc 9. klases, bet par vēlu attapos, jo biju bez jebkādas mākslinieciskās izglītības. Šogad stājos JRRMV, jo vēlējos būt blakus savam labākajam draugam – Gintai Mičulei, atbalstīt viņu klātienē, mazināt uztraukumu, palīdzēt kā varu. Gribējās piedzīvojumu. Eksāmenu laikā arī to ieguvu. Un beigās nelielu pārsteigumu, ka esmu iestājies.

Eksāmeni likās diezgan grūta izklaide. Šķita paejam pāris minūtes un starpbrīdis klāt (dažas minūtes izrādījās 40 min).Vienīgi atklājās, ka daudzi cilvēki ir baigie „pūšļī” un liekuļi, tādēļ priecājos, ka nenāksies ar viņiem diendienā sadzīvot. Protams, neiztika bez sirdēstiem manam biedram, bet viss nokārtojās veiksmīgi. Nonācu pie atziņas, ka akrila krāsas man galīgi neder! Interesanti bija vērot, kā katrs vienu un to pašu lietu dara tik atšķirīgi – savādāks štrihs, triepiens, izpratne un pieeja. Šīs bija lielisks pārbaudījums, tas arī palīdzēja stiprināt draugu attiecības, tādēļ jūtos pateicīgs par šiem pārbaudījumiem un atceros tos ar smaidu.

No mācībām tur es sagaidu papildus slodzi, jo centīšos studēt arī RTU datorgrafikas nodaļā. Tādēļ mācības solās būt sūras. Bet tā kā tas ir vairāk sapnis, tādēļ tas sagādās vairāk baudas nekā raižu.

Nākotni vēlos saistīt ar radošu dzīvi. Pēcāk ir vēlme iestāties Kristīgajā akadēmijā un apgūt reliģisko mākslu, jo no kurienes gan mēs ņemam iedvesmu...? Atvilktnē stāv daudzas idejas, kas vēl jāīsteno. Tādēļ nākotne solās būt raiba.

Turpinājumā savu viedokli paudīs OMS bijušie audzēkņiem, kas nu jau mācās RDMV (Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā).

Sagatavoja Ilona Nukševica